1999. gadā 25. oktobrī, pulkstens 15:38, bizness ģimenē Los Santos'ā dzima baltādains zēns vārdā Rodrigos Pearl. Zēna vecāki bija zināmi cilvēki iekš Los Santos, dēļ saviem biznesiem, bet Rodrigos jau kopš bērna kājas sapratis vienmēr bija, ka ja viņš izmantos vecāku naudu viņš nebūs tik cienijams zēns... Rodrigo zināja, ka naudā ir vara un spēks, totie naudu viņš vienmēr pats vēlējās iegūt, bija reizes kad puika jautāja vecākiem naudu, bet viņš neprasija lielas summas, jo kā jau tika minēts, viņam nepatika un likās neērti jautāt vecāku naudu, kā nekā to naudu ieguva viņa vecāki, nevis viņš. Rodrigos'am piemīta laba īpašība, tieši tāda pati, kā viņa vecākiem un tas bija saprast biznesa lietas. Rodrigos bija gudrs zēns skolā, viņš bija paraug bērns, visi bija labās domās pa viņu, par tādu bērnu varēja tik sapņot katrs vecāks, visi redzēja viņam nākotni spožu...

Kad Rodrigos'am palika jau 12 gadi, viņa vecāki gāja bojā auto avārijā. Lai Rodrigo neatdotu bāriņ namam, viņu paņēma omīte pie sevis dzīvot. Rodrigo nevarēja pārciest vecāku nāvi, līdz ar ko sāka stipri mainīties attieksmē, uzvedībā un pret mācībām. Viņš tagad vairs nedzīvoja lielā krāšņā mājā Richmond'ā, tagad viņš dzīvoja mazā rajonā, kur pārsvarā ir tikai nelegālas lietas apkārt un ārā ir bīstams, Jeffersonā. Pēc pāris mēnešiem dzīvojot pie omītes un dodoties uz vietējo skolu Jeffersonā, Rodrigos iepazina jaunus draugus, kuri ir no viena rajona, bet tie nebija pareizie puikas, viņi izmantoja Rodrigos'u, jo viņš bija gudrs un prata appiet cilvēkus un iegūt naudu, vienkārši runājot ar viņiem un tirgojot viņiem mantas, kuras viņš nopirka pa lētāku cenu. Viņam arī rajonā bija daudzi jaunieši, kuriem patika moto krosa moči, līdz ar ko Rodrigos parāvās līdzi tam visam, viņa omei garāžā stāveja vecs mocis, Rodrigos strādājot garāžā jau 14 gados liekot močus kopā bija takā citā pasaulē, viņa domāšana atslēdzās un aizrāvās ļoti ar visām moča detaļām, tā likšanu kopā, tā atrumu. Vārd sakot, Rodrigos bija iemīlējies močos, viņš ar laiku veda rajona puišu močus pie sevīm un taisīja tos, pa saprātīgām cenām, viņš savā blokā bija zināmākais puika pateicoties savām attīstītajām prasmēm ap močiem...

Nu jau 16 gadi... Rodrigo jutās liels prātā un bija tiešām apguvis daudz par močiem, bet ārpus moču tēmas viņam vienmēr strādāja prāts. Viņš bija iepazinis draugu no skolas, tas nebija pats labākais draugs, jo dēļ vina Rodrigos sāka pelnīt savu iztiku nelegāli.... Rodrigos'a draugs vienmēr bija pārliecināts par visu un viņš zinājā, ka zēns ka Rodrigos spētu no tā visa izsisties ļoti tālu un būtu bagāts. Rodrigos zināja, ka tas nebūs pati gudrākā izvēle viņa dzīvē, bet viņš vienmēr ir vēlējies pelnīt lielu naudu pats un vēlējās, lai viņa vecāki par viņu lepojās. Rodrigos sāka paklausīt draugam un sāka tirgot narkotikas... Nākamajā dienā pēc skolas pulkstens 17:00 viņš satikās ar draugu, kurš iedeva viņam piecus gramus uz divām dienām, viņš vēlējās pārbaudīt cik ātri Rodrigos spētu tos nopārdot kādam. Rodrigos pārdeva šos piecus gramus divu stundu laikā, jautājat man kā viņš to izdarija?Ļoti vienkārši, viņš mācēja komunicēt ar cilvēkiem un atrast vienotu cenu, lai neizietu pats mīnusos. Rodrigos'am nu bija divas prasmes, viņš prata labot močus un tirgot narkotikas, šādi Rodrigos ieguva savu iztiku 16 gados...

Beidzot tie 18 gadi... Rodrigos vēlējās ilgi tos 18 gadus, lai tiktu prom no omes mājas, viņš sāka īrēt sev dzīvoklīti, piecu minūšu attālumā no omes. Pa šiem diviem laikiem Rodrigo jau bija stipri attīstijies savā jaunajā prasmē, tirgot narkotikas. Viņš nu jau ņēma lielus daudzumus un nepārdeva tikai zāli, bet arī kokaīnu, metamfetamīnu un amfetamīnu...Viņu zināji daudzi ielās, daudzi gribēja viņa nāvi, jo viņiem skauda, kad viņš ir tik gudrs un spēj lietderīgi izmantot savu galvu, bet neviens nespēja viņam piedurt ne pirkstu, jo viņš spēja samaksāt jebkuram, lai viņu aizstāvētu. Rodrigos par savu omi jorpojām rūpējās, jo viņa dzīvoja viena un bija jau ļoti veca, Rodrigo katru dienu pēc skolas viņu apciemoja un parunāja ar viņu, palīdzēja mājas darbos un ko tik vēl nedarija viņš, viņam ome bija jau kļuvusi ļoti tuva un viņa bija vienīgais cilvēks, kas spēja viņu saprast, viņa zināja, ka viņš tirgo narkotikas, bet viņa arī zināja to un ticēja tam, ka viņš izsitīsies tālu ar to un būs varens vīrs...

Nu jau 20 gadi... Ome vēl dzīva, joprojām viņš apciemo omīti, ievācies viņš ir atpakaļ pie omes, jo viņai ir pavisam slikti, viņa ir uz nāves gultas... Rodrigo no mājas negāja ārā, viņam jau bija auto, bet takā viņš baigi nebija liels auto fans, viņam bija parasts opels. Viņam galvenais bija pārvedāt tajā auto lielas preces ar narkotikām, viņš šajā nozarē jau bija iemācijies daudz, Rodrigo bija paveicies tas, ka viņš bija pret narkotikām un nekad nav lietojis tāds, līdz ar ko nelietojot tās viņš spēja nopelnīt vairāk. Pulkstens trīs naktī... Ome... Omei, pavisam slikti, neatliekamā palīdzība tiek izsaukta. Nu jau pulkstens seši rītā, pagājušas trīs stundas un piecpatsmit minūtes, Rodrigos jau ir sapratis, kad omi viņam vairs neredzēt, bet viņš sēž un gaida tik un tā. Pagāja stunda, nu jau pulkstens septiņi rīta, iznāca beidzot ārsts... Ome mirusi... 

Nu jau pagājis mēnesis pēc Omes nāves, Omes māja palicis mantojumā Rodrigos'am. Rodrigos nu ir sācis lielo biznesu un sācis pats audzēt savās mājās mariuhānu, lai spētu iegūt lielākus plusus no savas peļņas, garāžu viņš arī pārtaisijis par mazu servisu, kur strādā viņam divi draugi un labo močus, Rodrigo pelna labi, bet viņš vēlas pelnīt vēl labāk...