Hitlerjūgends ( vācu : Hitlerjugend [ˈHɪtlɐˌjuːɡn̩t] Par šo skaņu , bieži saīsināts kā HJ ,[haːˈjɔt] Par šo skaņu ) bija nacistu partijas jauniešu organizācijaVācijā. Tās pirmsākumi meklējami 1922. gadā, un1926. gada jūlijātā saņēma nosaukumu Hitler-Jugend, Bund deutscher Arbeiterjugend ("Hitlera jaunatne, Vācijas strādnieku jaunatnes līga"). No 1933. gada līdz 1945. gadam tā bija vienīgā oficiālā zēnu jauniešu organizācija Vācijā. un tā daļēji bija paramilitāra organizācija; to veidoja Hitlera jaunatne, kas paredzēta vīriešu jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem, un vācu jaunieši Hitlera jaunatnē ( Deutsches Jungvolk in der Hitler Jugend jeb "DJ", arī "DJV") jaunākiem zēniem vecumā no 10 līdz 14 gadiem.
1922. gadā Minhenē bāzētā nacistu partija nodibināja savu oficiālo jaunatnes organizāciju ar nosaukumu Jugendbund der NSDAP . Par to paziņoja 1922. gada 8. martā Völkischer Beobachter , un tā dibināšanas sanāksme notika tā paša gada 13. maijā. Vēl viena jauniešu grupa tika izveidota 1922About this soundJungsturm Ādolfs Hitlers ( palīdzība · informācija ). Tā atrodasMinhenē,Bavārijā, un tā kalpoja, lai apmācītu un pieņemtu darbātoreizējānacistu partijas galvenā paramilitārā spārnaSturmabteilung(SA)locekļus.
Hitlers Jauniešu dalībnieki dod nacistu salūts mītiņā pie Lustgarten in Berlin , 1933
Viens no iemesliem, kāpēc Hitlera jaunatne tik viegli sāka pastāvēt, bija tas, ka visā Vācijā pirms un it īpaši pēc pasaules kara pastāvēja daudzas jauniešu kustības . Tie tika izveidoti dažādiem mērķiem. Daži bija reliģiozi, bet citi ideoloģiski, bet ievērojamākie tika izveidoti politisku iemeslu dēļ, piemēram, jaunie konservatīvie un jaunie protestanti. Kad Hitlers nonāca revolucionārajā arēnā, pāreja no šķietami nekaitīgām jauniešu kustībām uz politiskām vienībām, kas koncentrējās uz Hitleru, bija ātra.
Pēc aborta Alus zāles Putsch (1923. gada novembrī) nacistu jauniešu grupas šķietami sadalījās, taču daudzi elementi vienkārši nonāca pazemē, slepeni darbojoties nelielās vienībās ar pieņemtiem nosaukumiem. 1924. gada aprīlī Jugendbund der NSDAP tika pārdēvēts par Grossdeutsche Jugendbewegung (Vācijas vācu jauniešu kustība).1926. gada 4. jūlijā Grossdeutsche Jugendbewegung tika oficiāli pārdēvēts par Hitler Jugend Bund der deutschen Arbeiterjugend (Vācijas strādnieku jaunatnes Hitlera Jaunatnes līga). Šis notikums notika gadu pēc nacistu partijas reorganizācijas. Pārorganizācijas arhitekts bija Kurens Grūbers , jurisprudences students no PlauenasSaksijā.
Pēc īsa varas cīņā ar pretinieku organizatoriskās Gerhard Rosbaha 's Schilljugend -Gruber virsroku un viņa "Lielāka Vācu Jauniešu kustība" kļuva par nacistu partijas oficiālais jauniešu organizācija. 1926. gada jūlijā tas tika pārdēvēts par Hitler-Jugend, Bund deutscher Arbeiterjugend ("Hitlera jaunatne, Vācijas strādnieku jaunatnes līga") un pirmo reizi oficiāli kļuva par SA neatņemamu sastāvdaļu. Nosaukums Hitlers-Jugends tika pieņemts pēc Hansa Severusa Zīglera ierosinājuma . Līdz 1930. gadam Hitlerjugend (HJ) bija iesaistījis vairāk nekā 25 000 zēnu vecumā no 14 gadiem. Viņi arī izveidoja junioru filiāliDeutsches Jungvolk (DJ), zēniem vecumā no 10 līdz 14 gadiem. Meitenēm no 10 līdz 18 gadiem tika piešķirta sava paralēlā organizācija - Vācijas meiteņu līga (BDM).
1932. gada aprīlī kanclers Heinrihs Brūnings aizliedza Hitlera jauniešu kustību, mēģinot apturēt plaši izplatīto politisko vardarbību. Bet jūnijā Brīninga pēctecis kanclera amatā Francs fon Papens atcēla aizliegumu kā veidu, kā nomierināt Hitleru, strauji augšupejošo politisko zvaigzni. Nozīmīgs paplašināšanās virziens sākās 1933. gadā, kad Hitlers Balduru fon Širahu iecēla par pirmo reihsjugendfīreru (reiha jaunatnes līderi). Visas jauniešu organizācijas tika pakļautas Širaha kontrolei.
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
![REL] Flags/Posters - Los Santos Roleplay](https://i.imgur.com/BKFwn9v.png)
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Noverteju veltito laiku
Smith Wesson - macitajs- DZĪVS
2rindiņ rp // lai visi neteiktu ka jauniņais n shit iepriekš biju mehāniķis, šij serveri, iepriekšēja sezona.
reāli par 20 notiem, ko nometu iekš lspd (the fuck man) reāli dēļ fuckin 20 notiem ban uz 30 dienām
FREEDOAM to speak
Tieši to pat biji ielicis pirms nedēlas un neizrādīji aktivitāti, tagad mainisies kaut kas?
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Pisas nahuj ar savu Hitleru.. Āksts bļe
Semītiem šeit nav vietas
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Frakcija tiek neatgriezeniski arhivēta.
Skrevele, MaryJane, Bosch, jurislips, ELSB, Tropkillaz, CiMBo, Arhimēds Pitagors, Žirgan, hans, dandijs, Kristherz, RainersK, marats, Kapracis, Castellani, Valchhaaa, archaa, Sneaky, Raivis, Lauronja, Ceikaa, 518293182, Bridges, SANLA, Brazy, bLank, Swufy, smifnwessun, Artix, dazex, Skrapux222, NXTHING, uravnobeshen, Eikosha, LUĪZE, Murish, girts, A1, Gangsta, Raivic, tavsmurgs, draiver, Devitais, jex, Angelis, Kristers, fletcher2, ivanovs