Vārds: Ezekiels

Iesauka: Džitaks

Uzvārds: Braxtons

Dzimis: 1997.gada 14.janvārī.

Tautība: Baltādainais, Amerikānis.

Ezekiels Braxtons, pilsētā pazīstams kā izpalīdzīgs, miermīlīgs un jautrs zēns. Ezekiela bērnība nebija no tām vieglākajām, bērnību Ezekiels pavadīja laukos, LasVenturas rietumos, kur dzīvojis kopā ar vecvecākiem, jo 3 gadu vecumā viņa vecāki gājuši bojā kādas veikala laupīšanas laikā. Ezekiels ar vecvecākiem ļoti labi sadzīvojis, ar vectēvu dienu dienā labojis automašīnas, un pat esot tās iemīlējis . Ezikiels bija ļoti izpalīdzīgs un sirsnīgs. Vecvecāki nebija īpaši turīgi, bija dienas, kad bija jādomā kur dabūt ēdienu un kā sagatavot Ezekielu skolai, bet to visu varējuši pārciest. 5 gadu vecumā nomira Ezekiela vecvectēvs, līdz ar ko Ezekiels morāli sabruka, sēdēja dienu dienā savā istabā, neēda, tikai domāja, kaut nu vectēvs kādreiz atgrieztos. 

Pagāja pāris mēneši, Ezekiels ar vecmammas palīdzību bija nostājies uz kājām, sācis smaidīt, izbraudīt ik dienu, bet par nelaimi Ezekiels bija sapinies ar nepareizo kompāniju, sācis zagt veikalos, nest no mājās vecmammas lietas, lai tās pārdotu. Vienu dienu, kad Ezikiels veikalā centās nozagt pārtiku, viņu pieķēra, izsauca policiju un policija uzreiz meklēja, kas viņš ir, kur ir viņa vecāki. Protams, uzzinot, ka vecāki ir miruši, Ezikielu aizveda uz bērnunamu, nemaz neinteresējoties, vai ir vēl kāds piederīgais. 

Pagāja pāris gadi, kādu dienu Ezikiels sēdēja savā gultā, lūkojās pa logu domājot par vecmammu, bet tad ienāca kāda sieviete, palūdzot, lai Ezikiels iet tai līdz. Viņš divreiz nedomāja, sekoja sievietei, un ieejot kādā telpā ieraudzīja savu vecmammu. Viņš, ar asarām acīs un lielu smaidu sejā metās to apskaut, sakot, ka ļoti grib mājās. 

Kad Ezikiels ar vecmammu bija izrunājies, viņš devās savākt savas mantas un devās mājās. Tā bija laimīgākā diena viņa mūžā. Pagāja pāris dienas, Ezikiela vecmamma jutās ļoti novārgusi un slima, Ezikiels darīja visu iespējamo, lai vecmammai paliktu labāk, taču Ezikiels nebija iedomājies, ka vecmammu zaudēs... pagāja pāris dienas un viņš, ieejot vecmammas istabā, saprata, ka vecmamma ir mirusi. Ezikiels ļoti raudāja un aizbēga no mājām.

Slapstoties apkārt un cenšoties izdzīvot, Ezikiels aizdevās līdz Los Santosam, kur uzgāja kādu darba sludinājumu, ka saimniece meklējot palīgu mājasdarbos. Viņš divreiz nedomāja, un devās turp. Vecā kundze uzņēma Ezikielu kā savu miesīgu dēlu, loloja, baroja, lutināja.

Pēc pāris gadiem Ezikiels ieguva darbu preču piegādātāja amatā, kur sapelnīja naudu pirmajai savai dzīvesvietai un automašīnai, kas, protams, nebija no tām labākajām un skaistākajām. Bet tad, vienu dienu, satiekot senu draugu, Ezikiels ieguva iespēju strādāt autoservisā. Lai gan prasmes no bērnības bija jau gana aizmirstas, bet saprata, ka jāmēģina kas jauns, jāpamaina sava dzīve. Tā nu Ezikiels tagad ir Los Santos Customs mehāniķis un ļoti labi paveic savu darbu atstājot ļoti lielu iespaidu uz klientiem, kas atgriežās servisā atkal un atkal...