Nedaudz par mafiju

Sicīlijas mafija, kuru bieži dēvē par vienkārši mafiju un kuru paši biedri dēvē par Cosa Nostra (“mūsu lieta”), ir organizētās noziedzības sindikāts Sicīlijā, Itālijā. Tā ir brīva noziedzīgu grupējumu apvienība, kurai ir kopīga organizatoriskā struktūra un rīcības kodekss. Pamatgrupa ir pazīstama kā “ģimene”, “klans” vai “cosca”.  Katra ģimene apgalvo suverenitāti pār teritoriju, parasti lielāku pilsētu vai ciematu vai apkaimi (borgata), kurā tā darbojas ar savām raketēm. Tās dalībnieki sevi dēvē par “goda vīriem”, lai arī sabiedrība tos bieži dēvē par mafioziem. Mafijas galvenās darbības ir aizsardzības rekete, noziedznieku strīdu izšķiršana un nelikumīgu vienošanos un darījumu organizēšana un uzraudzība.

Ieskats vēsturē

Mafija kā ekstralegāls spēks sākās 19. gadsimtā, sakrītot ar Sicīlijas pāreju no feodālisma uz kapitālismu. Feodālisma apstākļos muižniekiem piederēja lielākā daļa zemes un ar savu privāto armiju palīdzību tika izpildīts likums. Pēc 1812. gada feodālie baroni vienmērīgi pārdeva vai izīrēja savas zemes privātpersonām. Promogenitūra tika atcelta, zemi vairs nevarēja atsavināt, lai nokārtotu parādus, un viena piektdaļa zemes kļuva par zemnieku privāto īpašumu. Pēc tam, kad Itālija 1860. gadā pievienoja Sicīliju, tā lielu daļu valsts un baznīcas zemes pārdalīja privātpersonām. Rezultāts bija milzīgs zemes īpašnieku pieaugums - no 2000 1812. gadā līdz 20 000 līdz 1861. gadam.  Līdz ar nekustamā īpašuma īpašnieku skaita pieaugumu un tirdzniecību radās vairāk strīdu, kas bija jāatrisina, līgumi, kuriem bija nepieciešama izpilde, darījumi, kuriem bija nepieciešama uzraudzība, un īpašumi, kas bija jāaizsargā. Baroni atbrīvoja savas privātās armijas, lai ļautu valstij pārņemt likuma izpildes pienākumus, bet jaunās iestādes netika galā ar šo uzdevumu, galvenokārt oficiālo likumu un vietējo paražu sadursmju dēļ. Problēma bija arī darbaspēka trūkums; bieži uz salas bija mazāk nekā 350 aktīvu policistu. Dažās pilsētās nebija pastāvīgu policijas spēku, un tikai dažus mēnešus viņi apmeklēja dažus karaspēkus, lai savāktu ļaunprātīgu saturu, atstājot noziedzniekus uz laiku nesodīti darboties.  Šo problēmu apvienošana bija bandītisms. Pārtikas cenu celšanās,  sabiedrisko un baznīcu zemju zaudēšan un feodālo kopienu zaudēšana daudziem izmisušajiem zemniekiem lika zagt. Saskaroties ar pieaugošo noziedzību, plaukstošo tirdzniecību un neefektīvo tiesībaizsardzību, īpašuma īpašnieki vērsās pie ārpustiesas šķīrējtiesnešiem un aizstāvjiem. Šie ārpustiesas aizstāvji galu galā organizējās pirmajos mafijas klanos.

Mafjias karšs

Pirmais mafijas karš bija pirmais augsta līmeņa konflikts starp mafijas klaniem pēckara Itālijā (Sicīlijas mafijai ir sena vardarbīgas sāncensības vēsture). 1962. gadā mafijas boss Cesare Manzella organizēja narkotiku sūtījumus uz Ameriku, izmantojot divus Sicīlijas klanus - Grecos un La Barberas. Manzella uzticēja citam priekšniekam Calcedonio Di Pisa rīkoties ar heroīnu. Kad sūtījums ieradās Amerikā, amerikāņu pircēji apgalvoja, ka trūkst dažu heroīna, un samaksāja Di Pisa salīdzinoši zemāku summu. Di Piza apsūdzēja amerikāņus viņa krāpšanā, bet La Barberas apsūdzēja Di Pizu par pazudušā heroīna piesavināšanos. Sicīlijas mafijas komisija atbalstīja Di Pizu par atklāto La Barberas dusmām. La Barberas noslepkavoja Di Pizu un Manzellu, izraisot karu.

( MEKLĒJU CILVĒKUS KAS VĒLAS F3 UN ERPOT, RAKSTAT PM )