San Andreas Mechanics And Street Racers
      Viss sākas pirms 10 gadiem Yuang ģimenē. Tēvs bija darbinieks auto kapsētā, bet māte bija atradusi darbu restorānā par galveno pavāri. Abi brāļi Liang un Yi parasti spēlējās auto kapsētā. Kādu dienu kamēr brāļi spēlējās, tēvs pasauca abus dēlus palīgā. Viņš bija strādājis pie kāda projekta, kas bij ļoti skaists 1987. Toyota Celica Supra Tēvam vajadzēja nelielu palīdzību, lai dabūtu iekšā jauno dzinēju. Dēli nekad nebija redzējuši šo auto. Pēc dzinēja iecelšanas viņi tēvam vaicāja:’’ Cik ilgi jau tu to dari?’’. Tēvs tiem atbildēja:’’ Ne ilgi puikas. Es to domāju izveidot par sacīkšu auto, lai varētu nedaudz piepelnīt naudu.’’
     Tā arī notika. Viņš ar šo satriecošo auto piedalījās vairākās sacīkstēs. Viņš bija labākais braucējs ar labāko auto, līdz brīdim, kad auto uzradās kāda neievērojama problēma. Šis satriecošais un neuzvaramais vīrietis cerēja noskriet vēl vienu ceturtdaļ jūdzi astoņas sekundēs kā parasti, bet auto ar šo negaidīto problēmu visu pārtrauca. No noskrietā motora izsprāga kāds metāla gabals, kas pāršķēla priekšējo kreiso riepu, un kā tas notika, tā auto priekšejais kreisais stūris uzraka asfaltu, pēc kā veikdams vairākus kūleņus lidojuma laikā, piezemējās ārpus trases uz riteņiem. Visi domāja ka vīrietis izdzīvoja, bet viņš nebija uzvilcis drošības aprīkojumu, jo uzticējās savam auto, un bija pārlauzis sprandu no kūleņošanas. Kad pārējie ģimenes locekļi ieraudzīja tēva nekustīgo un asiņaino ķermeni, tie neizturēja un raudāja stundām ilgi.
     Pēc pāris gadiem dēli strādājot servisā, viens no tiem devās pēc pāris detaļām uz tēva auto kapsētu. Ieraudzīdams tēva sacīkšu auto, viņš atcerējās, kā to kopā ar tēvu taisīja, un nevarēja to tur tā atstāt. Viņš tieši bija atbraucis ar vilcēju. Paņemot vajadzīgās detaļas un uzāķēdams tēva auto, devās atpakaļ uz servisu. Otrs brālis to ieraugot neizturēja un sāka raudāt atminoties tēvu. Kad beidzot abi brāļi bija izraudājušies, tie nolēma savest auto kārtībā un to nolikt kā apskates objektu. Tā kā viņiem nebija daudz klientu, nebija arī daudz naudas. Kādu dienu izdzirdēdami par sacīkstēm pamestā lidostā, tie nolēma piedalīties ar tēva sacīkšu auto. Šoreiz auto nebija nekādu problēmu un viņi piedalījās sacīkstēs. Uzvarēdami visus pārējos dalībniekus ar satriecošu ātrumu 250 km/h tie saņēma 10’000$, un nolēma tā turpināt savu dzīvi, labojot auto un piedaloties sacīkstēs.

Galvenokārt nodarbosimies ar auto remontu un uzlabošanu. 

Copyright by: SLV