Vladimir Lenin All-Union Pioneer Organization

"Lai mācītu un nodrošīnātu!" 

Pionieru kustība ir bērnu organizācija, kuru vada komunistiskā partija. Parasti bērni iestājas organizācijā pamatskolā un turpina līdz pusaudža vecumam. Pēc tam pusaudži parasti iestājas Jauno komunistu līgā. Pirms 90. gadiem starp pionieriem un līdzīgām kustībām bija plaša sadarbība aptuveni 30 valstīs, ko koordinēja starptautiskā organizācija, Starptautiskā bērnu un pusaudžu kustību komiteja (franču: Comité international des mouvements d'enfants et d'adolescents, CIMEA) , dibināta 1958. gadā, ar galveno mītni Budapeštā, Ungārijā.

Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1921. gadam lielākā daļa krievu skautu meistaru un daudzi skauti Baltās armijas rindās cīnījās pret Sarkano armiju. Laikā no 1918. līdz 1920. gadam Krievijas Komjaunatnes savienības (Komsomols) Viskrievijas kongresi nolēma izskaust skautu kustību un izveidot komunistiskā tipa organizāciju, kas padomju bērnus un pusaudžus ņemtu zem sava paseguma. Šī organizācija pēc savas formas atgādinātu skautu kustību, bet pareizi izglītotu bērnus ar komunistu mācībām. 

Padomju Tautas komisāru padomes vārdā Nadežda Krupskaja (Vladimira Ļeņina sieva un Izglītības valsts tautas komisāre) bija viens no galvenajiem ieguldītājiem Pioneer kustības virzīšanā. 1922. gadā viņa uzrakstīja eseju ar nosaukumu "Krievijas Komjaunatnes un zēnu-skautisma savienība". Tomēr komiksomolu un Sarkano armiju atbalstīja paši atlikušie skautu meistari, kas ieviesa nosaukumu "Pionieris" un pārliecināja komjaunieti pielāgot skautu simbolus un rituālus. 

Pirmā Pioneer organizācija tika dibināta Padomju Krievijā 1922. gadā. Vēlāk līdzīgas organizācijas tika dibinātas Austrumu bloka valstīs un citās komunistiskajās valstīs.

Pionieru kustība daudzos aspektos tika veidota pēc skautu kustības. Abām kustībām ir daži principi, piemēram, sagatavotība un sporta un āra prasmju veicināšana. Devīze Vienmēr sagatavota! pielāgoja pionieru kustība no skautu devīzes.

aktivitāte skautos. Kaklarota - parasti sarkana, bet dažreiz gaiši zila - ir tradicionāls apģērba gabals, kuru valkā pionieris. Šī tradīcija tika pielāgota no skautu formas tērpa.

Bet starp abām kustībām ir dažas atšķirīgas atšķirības. Vissvarīgākais ir tas, ka skautu kustība ir neatkarīga no valdības kontroles un politiskajām partijām. Turpretī Pioneer kustību kontrolē komunistiskā partija, un tā ietver komunistu principu mācīšanu. Komunisma pretinieki apgalvo, ka tā ir indoktrinācijas forma.

Pionieru kustības pastāvēja un joprojām pastāv valstīs, kur pie varas ir komunistiskā partija, kā arī dažās valstīs, kur komunistiskā partija ir opozīcijā, ja partija ir pietiekami liela, lai atbalstītu bērnu organizāciju. Valstīs, kuras pārvalda komunistiskās partijas, dalība pionieru kustībā oficiāli nav obligāta. Tomēr dalība sniedz daudz priekšrocību, tāpēc lielākā daļa bērnu parasti pievienojas kustībai (kaut arī dažādos vecumos). Padomju Savienības pastāvēšanas laikā tikai jaunajiem pionieriem tika uzceltas tūkstošiem Jauno pionieru nometņu un Jauno pionieru pilis, kuras bez maksas sponsorēja valdība un arodbiedrības. Jaunajiem pionieriem tika izdoti daudzi laikraksti un žurnāli miljonos eksemplāru.

Valsts pionieru organizācija bieži tiek nosaukta pēc kāda slavena partijas biedra, kas tiek uzskatīts par piemērotu paraugu jaunajiem komunistiem, piemēram, Vladimirs Ļeņins Padomju Savienībā, Enver Hoxha Albānijā, Georgi Dimitrov Bulgārijā, José Martí Kubā, Ernst Thälmann Austrumvācija, Damdins Sükhbaatar Mongolijā un Hošimina Vjetnamā.

Apbalvojumi

Pitagors Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā Personīgā informācija Dzimis 580.—572. gadā p.m.ē. Samosa, Senā Grieķija Miris 500.—490. gadā p.m.ē.

Vispārīgā informācija Skola, tradīcija Pirmssokratiķi Galvenās intereses Ētika, metafizika, mūzika, matemātika, politika Valoda sengrieķu valoda

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.