Labvakar ! Lūdzu iesniedziet savas problemas un mēs tās palīdzēsim risināt!
(( vienalga kadi jautajumi un vienalga kada dzives situacija ,si ir tikai spele. Galvenais ir uzdot sapratigi nesapratigus jautajumus,kas var likt padomat un taja pasa bridi vilties.))
--- 9-1-1 DISPIČERIS JANIS ZELTIŅŠ
- klausamies?
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Kas notiek kad neizkustināms objekts sastopas ar neapturamu objektu?
Halo, man tikko Vecriga nozaga kokainu! Palidziet ludzu.
Tikko netīšām iekāpu tikko ielietā betonā vajag policiju lai apturētu betonu.
Man tikko mašinai nozaga spoileri kautkāds čigāns, spoileris liels un melns.
@Draivers
--- 9-1-1 DISPIČERIS JANIS ZELTIŅŠ
- Dotajā situācijā domaju ka jums derētu izdarīt šādi
1- parbaudam ar tausti
2- parbaudam ar dzirdi
3- parbaudam vai jusu stavoklis nav zem dzivibas limena
4- nodrosinam to ka visi apkarteja lokacija ir drosiba
5 - ja jums nepieciesami papildus lemumi un padomi ludzu nosutat uz 9-1-1 sms tekstu - paildus lokacija un mes jums garantejam papildus atbildes,bet par to bus jasamaksa papildus 2 eiro ,paldies par uzmanibu . Ar cienu 9-1-1 diensts.
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
--- 9-1-1 DISPIČERIS JANIS ZELTIŅŠ
- Vecrīgā kokaina glabāšana ir zem 9-1-1. jurisdikcijas. Ja jūs vēlaties atgūt savu kokainu. Ierodaties tuvākajā 9-1-1 dispičeru centrā.
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
ka advokati, kas specializejas bankrotesana, pelna naudu?
LABDIEN
Kas attiecas uz Lauvām, tad šeit joki mazi, jo Zvēru karalis kļūdas nepiedod. Viņš/-a ir bara līderis, viņa viedoklī ieklausās, viņam seko. Lauvas ir azartiskas darbā, mīl tērēt naudu, aptver sevi ar skaistumu un krāšņumu, tiecas pēc sabiedrības uzmanības. Šiem cilvēkiem dzīve ir kā milzīga skatuve ar gaismām un pienācīgu publiku. Lauvas pārliecināti soļo caur dzīvi ar lepni paceltu galvu. Cieņa un varenība – divi galvenie šīs zīmes dzīves dzinuļi. Lauvas ir labas pret tiem, kuri ir vājāki nekā viņi paši, bet tikai tādā gadījumā, ja otrs cilvēks pēc tā tiešām tiecas. Nevajadzētu mēģināt Lauvu piekrāpt, jo viņu “kodiens” un “uzbrukums” nav domāts vājiem nerviem.
"luize izglabs, goblins unbanos"
- kapracis 6/10/2020
"viņš vislaik tāds dirsīgs ir?"
-helludoin 8/7/2020
--- 9-1-1 DISPIČERIS II JANIS ZELTIŅŠ
1. BETONA ĪPAŠĪBAS UN RAKSTURLIELUMI 1.1. Betona sastāvdaļas. Betons ir mākslīgais akmens, kuru iegūst cietēšanas procesā no saistvielu, ūdens un pildvielu maisījuma. Sastāvdaļu un recepšu diapazoni ir plaši, tādēļ betona raksturlielumi var būt dažādi. Betona fizikāli mehāniskās īpašības atkarīgas no maisījuma sastāva, saistvielu un pildvielu veida, betona masas iestrādes, cietēšanas apstākļiem, kā arī no betona vecuma. 1.2. Betona stiprība. Ar betona pretestību spiedē saprot slodzi, kas jāpieliek uz katru laukuma vienību, lai betonu sagrautu. Betona pretestību nosaka, sagraujot noteikta izmēra kubiņus (150 x 150 x 150 mm vai 100 x 100 x 100 mm). Atkarībā no pretestības betonus iedala klasēs. Betona klase raksturo tā garantēto stiprību MPa. 1.3. Ūdensnecaurlaidība. Vairāk kā 200 mm biezās betona konstrukcijās blīvs betons parasti ir ūdensnecaurlaidīgs. Betona ūdensnecaurlaidību raksturo necaurlaidības pakāpe, vismazākais ūdens spiediena lieluma, kad ūdens vēl nesūcas cauri betona paraugam. Pēc šī rādītāja betonus iedala markās: W4, W6, W8, W12, W16. W4 – nozīmē, ka betons ir necaurlaidīgs, ja ūdens spiediens ir līdz 0,4 MPa. 1.4. Salizturība. Betona konstrukcijām, kas pakļautas pastāvīgai ūdens un negatīvo temperatūru iedarbībai ilgizturība ir atkarīga no betona salizturības. Smagajiem betoniem pēc salizturības izšķir šādas markas: F50, F75, F100, F150, F200 u. t. t. Cipari norāda sasaldēšanas un atlaidināšanas ciklu skaitu. 2. SVARĪGĀKIE NOTEIKUMI UN JĒDZENI 2.1. Ūdens cementa attiecība [ŪCA]. Ūdens un cementa masu proporciju atzīmē ar ŪCA. UCA ir betona izgatavošanas svarīgākais kritērijs, kam ir izšķirošā nozīme betona blīvuma un stipruma sasniegšanai. Ķīmiski un fizikāli cements piesaista 40 % no kopējā ūdens daudzuma. Tas atbilst ŪCA 0,4. Pārpalikušais ūdens cementa akmenī atstāj poras kapilāru veidā. Tādēļ, jo lielāka ŪCA, jo mazāks betona blīvums un stiprība. Izdevīga ir ŪCA starp 0,4 – 0,6. Tādēļ strādājot ar transportbetonu īpaši jāņem vērā šis: Būvlaukumā nedrīkst pieliet atvestajam betonam papildus ūdeni. Ja ir atvests plūstošais betons, stingri jāseko, lai plastifikators tiktu pievienots stingri dozēti, bet ne patvaļīgā daudzumā. Lai pareiza doza tiktu vienmēr pievienota atbilstoši cementa daudzumam betonā, betona rūpnīcai jādod līdzi betona transportēšanai noteikts plastifikatora daudzums. Ja plastifikatora daudzums pārsniedz 2,5 l/m3 , tas jāievērtē ŪCA aprēķinā. Patvaļīgi pievienojot lielāku plastifikatora daudzumu kā paredzēts, ŪCA tiek izjaukta un pasliktināta. Maksimālais ķīmisko piedevu dozācija būvlaukumā sk. pēc šīs tabulas: Kontroles objekts Datums 2006-04-07 Pielikums Versija 2 Izstrādāja Nikolajs Zaičenko D
Maksimālais ķīmisko piedevu dozācija būvlaukumā (automikserī pievienojamais daudzums, l) Betona klase un apjoms PERAMIN FS 0,5 % q = 1,21 kg/l LENTAN 77 uz 2 st. 0,2 % q = 1,12 kg/l B 15 1 m3 1 0,4 2 m3 2 0,8 3 m3 3 1,2 4 m3 4 1,6 5 m3 5 2,0 6 m3 6 2,4 7 m3 7 2,8 8 m3 8 3,2 9 m3 9 3,6 B 20 – B 22,5 1 m3 1,25 0,5 2 m3 2,5 1,0 3 m3 3,75 1,5 4 m3 5,0 2,0 5 m3 6,25 2,5 6 m3 7,5 3,0 7 m3 8,75 3,5 8 m3 10,0 4,0 9 m3 11,25 4,5 B 25 1 m3 1,3 0,6 2 m3 2,6 1,2 3 m3 3,9 1,7 4 m3 5,2 2,5 5 m3 6,5 2,8 6 m3 7,8 3,4 7 m3 9,1 4,0 8 m3 10,4 4,5 9 m3 11,7 5,0 B 30 – B 35 1 m3 1,4 0,7 2 m3 2,8 1,5 3 m3 4,2 2,0 4 m3 5,6 3,0 5 m3 7,0 3,5 6 m3 8,4 4,0 7 m3 9,8 5,0 8 m3 11,2 5,5 9 m3 12,6 6,0
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Izvērtējot jūsu aktuālās problēmas mūsu konsultants dos jums atbildi uz šiem jautājumiem.
9-1-1 Konsultants Karlis Jansons
- Dārgais iedzīvotāj. Mēs esam advokātu apvienība un dotajā situācijā ,mēs konstatējām ka šī prasība ir ekstrēmiski noskaņota. Jo pēc mūsu domām jūs cenšaties nomelnot mūs un mūsu reputāciju. Bet dotajā situācijā varu teikt ka jūs esat uz pareizā viļņa un iesaku jums nodarboties ar to pašu. Iestāties kādā valdības struktūrā,vai privātā sektora struktūrā un ar prieku un gandarījumu apzagt mūsu dārgos iedzīvotājus ir prieks un laime. Paldies par uzmanību.
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Vietejā blokā Ķengaragā, kāds bariņš ar aukstiem kokmateriāla ieročiem nozaga sniegavīru, vai ir kādas izredzes atgūt pazaudēto sniegu un laiku?
Cien Kapu racis,tikai neraciet man kapu.
9-1-1 Sinoptiķis Maigone Daksane
Sniegpārsliņas kristāli sāk veidoties ap ļoti sīku putekļu daļiņām atmosfērā. Radušies kristāli, brīvi krītot caur mākoņiem un pakāpeniski apsalstot ar tajos esošo mitrumu, veido sešstūrainas sniegpārslas. Tas saistīts ar īpašo ūdens molekulu struktūru, tādējādi kristāli veido vai nu 60 vai 120 grādu leņķi. Mainīgas temperatūras ietekmē, sniegpārslai pārvietojoties mākonī augšup, lejup, brīžam tā apkūst, brīžam no jauna apsalst, tādejādi veidojas daudzveidīgas formas. No tā veidojas jauktas pārslu kristālu formas. Tādējādi veidojas ārkārtīgi daudzveidīgas sniegpārslas un mēdz teikt, ka nav divu vienādu sniegpārslu.
MES ATRADAM JUSU SNIEGA VIRU !
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
Kas notiktu ja kapracis appistos vicuku pec tam iepistu 0,7 heltora un tad uzpipetu zalo iepistu lsd un vel 0,5 helčas un beigas koksu vel iemauktu?
@ceika
Apbalvojumi
| ||||||||
|
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķu: Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος, ho Pūthagoras ho Samios, latīņu: Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.
Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.
Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."
Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.
nauriks, Bosch, command, Tropkillaz, Lauronja, Sneaky, Bridges, Infernus, Madden, yanchux, SANLA, Angelis, Scrubs, Ryan Gosling, 518293182, daunars, Gozmit, ArtursLV, Arhimēds Pitagors, Kapracis, Valchhaaa, Swufy, Radiators, ivanovs, balenciaga, dandijs, Guzman , Kazocinsh, , Sestais, bigboisavage, Gangsta, archaa, Ofkors, bLank, Ricins, Raivis, PETER1ZZ, Psychicaut, Ceikaa, teoy, sippa, RavenS, user1, GiorgiTezadze, Kristers, Skrevele, Mayans M.C, 𝙀𝙨𝙠𝙖, LUĪZE, Naureeens, uravnobeshen, wolfenstein, draiver, Melnais, OnsY, Helludoin, sluker, bonero, ELSB, Lauris29