Cartel de Medellín

Medellín kartelis bija ļoti organizēts Kolumbijas narkotiku kartelis, kura izcelsme bija Medellín pilsētā Kolumbijā, kuru dibināja Pablo Eskobars. Narkotiku kartelis darbojās 1970. un 1980. gados Bolīvijā, Kolumbijā, Panamā, Centrālamerikā, Peru un ASV, kā arī Kanādā un Eiropā.
Savas darbības laikā Medellín kartelis katru nedēļu ieveda tonnas kokaīna valstīs visā pasaulē un ieguva līdz pat ASV $60 miljoniem narkotiku dienā. Kādu laiku Medellín kartelis piegādāja vismaz 80% no ASV kokaīna tirgus.

VĒSTURE

1970. gadu beigās nelegālā kokaīna tirdzniecība kļuva par nozīmīgu problēmu un kļuva par lielu peļņas avotu. Narkotiku pavēlnieks Grizelda Blanko izplatīja kokaīnu Kartelei Ņujorkā un vēlāk Maiami, izveidojot noziegumu tīklu, kas tā augstumā tirgojās aptuveni 300 kilometros mēnesī. Līdz 1982. gadam kokaīns pārspēja kafiju. Tika izveidotas privātas armijas, lai cīnītos pret partizāniem, kuri mēģināja vai nu pārdalīt savas zemes vietējiem zemniekiem, nolaupīt tos, vai arī izspiest Kolumbijas gramaje naudas Revolucionāros bruņotos spēkus (Fuerzas Armadas Revolucionarias de Colombia vai FARC).

1981. gada beigās un 1982. gada sākumā Medellín Kartel, Kolumbijas militāristi, ASV bāzētā korporācija Texas Petroleum, Kolumbijas likumdevējs, mazie industriālisti un bagāti liellopu rančo apvienojās vairākās sanāksmēs Puerto Boyacá un izveidoja paramilitāru organizāciju, kas pazīstama kā Muerte a Secuestradores (“Nāve uz Kidnappers”, MAS), lai aizstāvētu savas ekonomiskās intereses, un, lai nodrošinātu aizsardzību vietējiem ienaidniekiem, [Moboja10 no mentioning, ietas,

Nākamajā gadā tika izveidota Asociación Campesina de Ganaderos y programmatūru del Magdalena Medio (“Vidējo Magdalena Rancher and Farmers apvienība”, ACDEGAM), lai apstrādātu gan uzņēmuma loģistiku, gan sabiedriskās attiecības, kā arī nodrošinātu juridisko fronti dažādām paramilitārajām grupām. ACDEGAM strādāja, lai veicinātu pretdarba politiku, un draudēja visiem, kas bija iesaistīti darba vai zemnieku tiesību organizēšanā. Draudus pamatoja MAS, kas uzbruka vai noslepkavoja ikvienu, kurš tiek turēts aizdomās par “pazemošanu”. ACDEGAM arī uzbūvēja skolas, kuru noteiktais mērķis bija “patriotiskas un pret komunismu vērstas” izglītības vides izveide, kā arī uzbūvēja ceļus, tiltus un veselības klīnikas. ACDEGAM štābos nedarbojās paramilitārā vervēšana, ieroču glabāšana, sakari, propaganda un medicīnas pakalpojumi.

1980. gadu vidū ACDEGAM un MAS bija ievērojami augušas. 1985. gadā narkotiku tirgotāji Juan Matta-Ballesteros, Pablo Escobar, Roberto Escobar, Gonzalo Rodríguez Gacha, Carlos Lehder un Jorge Luis Ochoa sāka iepludināt organizācijā lielas naudas summas, lai samaksātu par aprīkojumu, mācībām un ieročiem. Nauda sociālajiem projektiem tika nogriezta un novirzīta MAS stiprināšanai. Modernas kaujas šautenes, piemēram, AKM, FN FAL, Galil un HK G3, tika pirktas no militārajiem, INDUMILIEM un narkotiku finansētiem privātiem pārdevumiem. Organizācijai bija datori, un tajā darbojās sakaru centrs, kas darbojās sadarbībā ar valsts telekomunikāciju biroju. Viņiem bija 30 piloti, kā arī vairāki stacionāri lidaparāti un helikopteri. Britu, Izraēlas un ASV militārie instruktori tika nolīgti, lai mācītu paramilitāros mācību centros.

Iespējamā saistība ar M-19

1985. gada novembrī 35 smagi bruņoti M-19 partizānu grupas locekļi apšaudīja Kolumbijas Augstāko tiesu Bogotā, novedot pie Tiesas pils aplenkuma. Daži toreiz apgalvoja, ka karteļa ietekme esot aiz M-19 reida, jo esot ieinteresēti iebiedēt Augstāko tiesu. Citi apgalvo, ka iespējamās karteļu un partizānu attiecības tolaik bija maz ticamas, jo abām organizācijām bija bijuši vairāki nocietinājumi un konfrontācijas, piemēram, narkotiku kunga Karlosa Lehder un Medellín Karteļa dibinātāja Huana Deivida Ohoa māsas nolaupīšana pēc M-19. Šo nolaupīšanu rezultātā Medellín Kartels izveidoja MAS/Muerte Secuestradores (“Nāves Kidnappers”) paramilitāro grupu. Bijušie partizānu locekļi arī nolieguši, ka kartelim šajā notikumā bijusi kāda loma. Šis jautājums joprojām tiek apspriests Kolumbijā.