Gerardo Francisco - 28 gadīgs meksikānis, kas dzimis Kalifornijā. Jau no pašas bērnibas Gerardo bija spiests apzināties, ko nozīmē dzīvot patstāvīgi. 7 gadu vecumā puiku varēja pamest vienu mājās uz vairākām dienām, kādēļ arī Gerardo pasaules izpratne sāka veidoties jau uz nepareizo pusi.
Gerardo tēvs bija mājas tirāns. Bieži tēvs nāca mājās reibumā, sita savu sievu dēla acu priekšā, svaidīja priekšmetus pa istabām un agresijas pilns devās prom no mājām. Viņa sieva, protams, necieta to visu, parasti sazvanoties ar draudzenēm un ejot dzert uz kādu tuvāko bāru, atstājot dēlu vienu mājās.
Francisco ģimene dzīvoja nabadzīgi, uz ielām bieži bija nedroši, tolaik afro-amerikāņi un amerikāņi rasisma dēļ vandalēja veselus kvartālus. Ar to arī tika aizskarta Francisco ģimene, kad kādā no naktīm tēvs nepārnāca mājās. Nākamajā rītā to atrada iemestu miskastes bākā, mirušu. Tēva nāves dienā Gerardo palika 14 gadi.
Pēc tēva nāves, māte sāka lietot narkotikas, katru dienu lietot alkoholu, nedēļām nebija mājās. Gerardo nevarēja izciest tādu dzīvesveidu starp četrām sienām, tāpēc bieži devās prom no mājām tusēt ar draugiem. Vienā no vakariem uz viņu kompāniju uzbruka cilvēki no tolaik vēl maza grupējuma ''EMF''. Visus Gerardo draugus sasita līdz pusnāvei, kopā ar viņu pašu. Nākamajā rītā pārnacis mājās, pusaudzis nesastapa savu māti vecāku istabā.
Pagāja gandrīz nedēļa, mātes tā arī nebija. Tā arī Gerardo palika viens, 15 gados, kopā ar visām Kalifornijas ielu briesmām un vardarbību.
Vairākus mēnešus pusaudzis centās sadabūt naudu, lai banāli izdzīvot. Tā arī viņš, kādu vakaru staigājot pa tumšo aleju, satikās ar tiem pašiem cilvēkiem no ''EMF'', kuri sasita Gerardo draugus. Viņam jau nebija ko zaudēt, tāpēc viņš nebaidījās un pienāca pie tiem cilvēkiem.
Gerardo asarainām acīm sāka prasīt palīdzību, stāstot, ka palicis viens uz ielas, bez vecākiem. Kompānija apžēlojās pret puisi un uzklausīja to. Tā arī Gerardo iepazina savus pirmos draugus.
Pēc mēneša cieša kontakta ar jauniem draugiem, viņi kārtejo reizi izgājuši ārā, kā viens no viņiem piedāvaja Gerardo ideju, kā var sadabūt kādu piķi un vairs nebūt par nabagu. Gerardo uzklausīja draugu un jau nākamajā dienā stāvēja Kalifornijas ielās un tirgoja narkotikas. Pats to nemanot, 15 gadīgs pusaudzis jau pats sāka palikt par ''vienu'' no ''EMF'' biedriem.
Gerardo 18 gadi.
Gerardo beidzot ir pilngadīgs, savos 18 gados viņš jau bija noslepkavojis vairāk par 20 cilvēkiem, lietoja narkotikas un veda ļoti bīstamu dzīvesveidu.
Mūsdienas, Gerardo 28 gadi.
Gerardo Francisco - viens no vecākajiem un respektētajiem El Monte Flores 13 biedriem, lido uz Los Santos, lai pazīt pasauli un ieviest EMF kārtību arī ārpus Kalifornijas štatiem. Sastapjoties ar EMF biedriem Los Santosā, Gerardo pievienojas pie viņiem, tolaik jau ar iesauku ''GF''.
Grūta bērnība, nabadzība, vientulība, vardarbība, viss tas atstāja savu atspoguļojumu uz Gerardo domāšanas. Priekš ''GF'' nav nekā grūta ikdienā nosist cilvēku uz ielas, vienkārši tāpēc, ka tas ne tā paskatījies uz viņu. Tādēļ, arī 28 gadīgs meksikānis gandrīz ne no kā nebaidās, nebaidās no nāves, ir ļoti vardarbīgs un aizvērts sevī, tāpēc viņu mierīgi ikdienā cilvēki sauc par ''psihopātu'', jo tas bieži runā pats ar sevi un uzvedas dīvaini.
