Cilvēks ēna, savu klātbūtni ap savu rajonu izteikti neizrāda, citu cilvēku acīs nelec. Visus savus dzīves gadus pavadijis Sevillā, vienā no Los Santos bīstamāko grupējumu pūzņa epicentrā. Rafaels ir vienmēr bijis pret vardarbību, tāpēc viņa līdzdalība vietējā nelegālā grupējuma attīstīšanā nav vainojams, tieši pretēji - viņš vienmēr ir bijis pret to, skaļi ar to neplātoties. Neviens nav mūžīgs, kā arī viņa dēls - Gustavs, jeb ielās zināmais Džokeris.
Gustavs, Rafaela dēls, savus tīņa gadus pavadīja aktīvi iesaistoties vietējās ielas bandas kustībā. Pāragri lietojot narkotiskās vielas, lietojot alkaholu, kā arī lepni un oficiāli reprezentējot E/S Longos 13 bandu dažādos veidos.
Internetam mūsdienās esot tik viegli pieejamam, tehnoloģijām attīstoties zibenīgā ātrumā, jaunatne nemaz nespēj aptvert cik lielu bedri viņi ar to var sev izrakt. Šis stāsts precīzi iet plecu pie pleca ar Gustavu. Kādā vasaras vakarā, Gustavs ar saviem draugiem, E/S Longos 13 biedriem sociālos tīklos ievietoja visai provicējošu video, kurā verbāli pazemoja citas ielas bandas locekļus. Iekš video, Gustavs lepni sevi pasniedza, līdzās vicinot savu rokas pistoli. Šis video beigās izrādijās letāls. Pāris stundas vēlāk, pie Rafaela durvīm atskanēja visai skaļi durvju sitieni, fonā skanot paaugstinātas pusaudžu balsis. Vietējā E/S Longos 13 biedri paziņoja ar Gustava pēkšņo nāvi. Gustavs tika sašauts, ceļā uz slimnīcu viņš gāja bojā. 8 gadus vēlāk, vēl nav zināms, kas to ir izdarījis.