bilde ko parada kad esi afk par ilgu
Arhīvs
4
0
topic
Epsilon Program-KIFFLOM - HAPPINESS IS YOURS! KIFFLOM!
Arhimēds Pitagors
Lietotājs
Arhimēds
248 atbildes forumā
Online: 18d 0h 50m
Redzēts 2023. gada 22. septembrī, 08:21
2 Brīdinājumi
Pievienots, 2020. gada 10. februārī, 00:13

"Kifflom!"

―Epsilon sasveicināšanās.

Epsilon programma ir reliģisks kults, kuru vada NEZINĀMS CILVĒKS un tās ir vairākas kohortas pašreizējā paradigmā un ārpus tās. Tās piekritēji ir zināmi kā epilsonisti. Viņi uzskata, ka pastāv vairākas paradigmas, lai gan tiek pieminēta tikai 4., 9. un 10. vietne.

1. Pasaule ir 157.gadus veca. - FAKTS!

2. Dinozauri ir meli, kuriem cilvēki tic, jo ir vāji- FAKTS!

3.Tu esi laimīgs,tikai nezini par to.- FAKTS!

4. Mēs visi nākam no viena koka - FAKTS!

5. Visi ir saistīti ar visiem pārējiem, izņemot cilvēkus ar sarkaniem matiem- FAKTS!

6. Sperma neeksistē - tie ir bioloģijas skolotāju izplatīti meli, tāpat kā viss pārējais, kas jums jebkad ir teici- FAKTS!

7. Domājams, ka vīrieši nedēļā gulstas ar deviņiem jauniem partneriem. Paredzēts, ka sievietes gulēs ar sešiem, izņemot jūliju, kad dienā viņiem vajadzētu gulēt ar pieciem vīriešiem- FAKTS!

8. Citplanētieši pastāv un atrodas uz zemes. Ja jums ir dzimšanas zīme, jūs, iespējams, esat cēlušies no Krafa, slavenā 4. paradigmas imperatora - FAKTS!

9. Koki runā,tikai neviens tajos neklausās. -FAKTS!

10. Cilvēki, kas kaut kam tic, dzīvo daudz ilgāk nekā ateisti, un viņiem mūžīgā dzīvība ir laba - FAKTS!

11. Ja jūs tam ticat un pagriežat rokas un maku pret EPSILONISM, jūs dzīvosiet laimīgu dzīvi. Citādi tu esi lemts - FAKTS!

12. KIFFLOM - HAPPINESS IS YOURS! KIFFLOM!

I. Mēs veicam uzbrukumu laimei.

II. Mēs būsim dāsni gan augšupvērstā, gan acīmredzamā veidā.

III. Mēs dzīvosim pēc pārbaudītām metaforu zinātniskajām patiesībām.]

IV. Mēs cīnīsimies ar māņticību, ierobežotu domāšanu un dogmu visur, kur mēs to atrodam.

V. Mēs būsim skaidri domājoši, neatkarīgi domājoši un darīsim tieši to, kas mums teikts.

VI. Mēs praktizēsim zinātni, nešauboties.

VII. Mēs parādīsim bezgalīgu spēku, izslēdzot tos, kuriem ir šaubas par mūsu dzīves izvēli.

VIII. Mēs praktizēsim laipnību un žēlsirdību, nerimstoši uzbrūkot neglābjamiem priekšmetiem, vienmēr viņiem atgādinot par to, kas mūs sagaida.

IX. Mēs būsim visur, vienlaicīgi, bet arī šeit, tūlīt.

X. Mēs ieguldīsim strukturētā studiju programmā, jo mēs zinām, ka zināšanas nav brīvas.

XI. Mēs būsim atvērti jaunām pieredzēm, izņemot tās, kas ir nepareizas, neizturamas vai pret mācībām.

XII. Mēs veicināsim epsilonismu visā, ko darām, kamēr mēs gaidām gan trakta rakstīšanu, gan 9. paradigmas izbeigšanu.

 

 

 

BIEDRI-OFFICIĀLIE

 

 

Ameer Baygors

Betija Viffletona

Brendons Roberts

Haileja Džesija

Džimijs Bostons

Joscha Kārlis Āboldžajs

 

((rp ss bus varbut))

 

Pēdējo reizi rediģēja Arhimēds Pitagors, 2020. gada 10. februārī, 00:17.

Apbalvojumi

Pitagors
Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Personīgā informācija
Dzimis580.—572. gadā p.m.ē.
Samosa, Senā Grieķija
Miris500.—490. gadā p.m.ē.
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcijaPirmssokratiķi
Galvenās interesesĒtikametafizikamūzikamatemātikapolitika
Valodasengrieķu valoda

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķuὉ Πυθαγόρας ὁ Σάμιοςho Pūthagoras ho SamioslatīņuPythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķisfilozofszinātnieksārstspolitiķispriesterisizgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.

 

Arhimēds Pitagors
Lietotājs
Arhimēds
248 atbildes forumā
Online: 18d 0h 50m
Redzēts 2023. gada 22. septembrī, 08:21
2 Brīdinājumi
Pievienots, 2020. gada 18. februārī, 22:30
0
post

Apbalvojumi

Pitagors
Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Personīgā informācija
Dzimis580.—572. gadā p.m.ē.
Samosa, Senā Grieķija
Miris500.—490. gadā p.m.ē.
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcijaPirmssokratiķi
Galvenās interesesĒtikametafizikamūzikamatemātikapolitika
Valodasengrieķu valoda

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķuὉ Πυθαγόρας ὁ Σάμιοςho Pūthagoras ho SamioslatīņuPythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķisfilozofszinātnieksārstspolitiķispriesterisizgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.

 

tavsmurgs
Lietotājs
142 atbildes forumā
Online: 7d 5h 28m
Redzēts 4. maijā, 10:48
Pievienots, 2020. gada 18. februārī, 22:31
0
post

Šis viss varētu būt lit, ja to domā turpināt nopietni. Veiksmi!

Arhimēds Pitagors
Lietotājs
Arhimēds
248 atbildes forumā
Online: 18d 0h 50m
Redzēts 2023. gada 22. septembrī, 08:21
2 Brīdinājumi
Pievienots, 2020. gada 24. februārī, 18:30
0
post

 

 

 

Viss kas jums ir jāveic,ir janosūta nauda ,noradīts zemāk:

Cris Formage
Epsilon Cult of America
PO Box 10012
Grand Canaria
Cayman Islands

Vai FAX US AT 1-866-FUN-CULT.


 

Apbalvojumi

Pitagors
Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Personīgā informācija
Dzimis580.—572. gadā p.m.ē.
Samosa, Senā Grieķija
Miris500.—490. gadā p.m.ē.
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcijaPirmssokratiķi
Galvenās interesesĒtikametafizikamūzikamatemātikapolitika
Valodasengrieķu valoda

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķuὉ Πυθαγόρας ὁ Σάμιοςho Pūthagoras ho SamioslatīņuPythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķisfilozofszinātnieksārstspolitiķispriesterisizgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.

 

Shamrock
Lietotājs
34 atbildes forumā
Online: 1d 8h 48m
Redzēts 2021. gada 07. aprīlī, 13:10
Pievienots, 2020. gada 24. februārī, 18:41
0
post

wtf bleg

Arhimēds Pitagors
Lietotājs
Arhimēds
248 atbildes forumā
Online: 18d 0h 50m
Redzēts 2023. gada 22. septembrī, 08:21
2 Brīdinājumi
Pievienots, 2020. gada 24. februārī, 19:10
0
post

Apbalvojumi

Pitagors
Ὁ Πυθαγόρας ὁ Σάμιος
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Pitagora krūšutēls, kas atrodas Romā
Personīgā informācija
Dzimis580.—572. gadā p.m.ē.
Samosa, Senā Grieķija
Miris500.—490. gadā p.m.ē.
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcijaPirmssokratiķi
Galvenās interesesĒtikametafizikamūzikamatemātikapolitika
Valodasengrieķu valoda

Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (sengrieķuὉ Πυθαγόρας ὁ Σάμιοςho Pūthagoras ho SamioslatīņuPythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķisfilozofszinātnieksārstspolitiķispriesterisizgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.

Pitagorisms kā dzīvesveids bijis saistīts ar iniciāciju noslēpumos un bijis līdzīgs orfismam, kas to, domājams, ietekmējis. Tāpat kā orfisma, arī pitagorisma nolūks bijis padarīt dvēseli tīru (katharmoi), lai pēc nāves liktenis tai būtu labvēlīgs. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Pitagors nav atstājis nekādus rakstītus darbus un ka viņa idejas turpinājušas pastāvēt viņa skolniekos.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagors, domājams, dzimis ap 570. gadu p. m. ē. Samas salā (Jonijas jūrā starp Turciju un Grieķiju) Jonijā un miris ap 495. gadu p. m. ē. Metapontā, Lukānijā. Ap 532. gadu p. m. ē. atstājis Samu, lai izvairītos no Polikrata tirānijas, un Dienviditālijas grieķu kolonijas pilsētā Krotonā nodibinājis vēlākajiem ordeņiem līdzīgu savienību reliģiski ētiskai dzīves reformēšanai, tā saukto "pitagoriešu skolu". Domājams, sākotnēji tajā ietilpuši ap 235 biedri, no tiem 18 — sievietes.

Skolas locekļiem bijusi jāievēro stingra disciplīna un zināmi priekšraksti, un viņi nodarbojās ar matemātiku (skaitļu īpašību pētīšanu). Savas disciplīnas dēļ skola drīz vien ieguva ievērojamu politisku svaru arī citās Dienviditālijas un Sicīlijas grieķu koloniju pilsētās. Tas kļuva par iemeslu demokrātu sazvērestībai, un pēkšņs uzbrukums skolas vadoņiem (tos sadedzināja kopā ar māju, kurā tie apspriedās) iznīcināja tās varu vispirms Krotonā un pēc tam arī citās pilsētās, izņemot Tarentu un Regiju. Pastāv versija, ka Pitagors pats gājis bojā šajā uzbrukumā, taču vairums vēsturnieku uzskata, ka viņš jau agrāk atstājis Krotonu un miris Metapontā.

Pitagora uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pitagora filozofijas pamats ir gluži vienkāršs: "Visus cilvēkus var iedalīt trijās grupās, tāpat kā visus cilvēkus, kas apmeklē olimpiskās spēles, var iedalīt trijās grupās. Zemākā sastāv no tiem, kas nāk pirkt un pārdot. Nākamie ir tie, kas sacenšas. Taču visaugstākie ir tie, kas nāk skatīties. Cilvēkus attiecīgi var iedalīt tajos, kam svarīga manta, tajos, kam svarīgs gods, un tajos, kam svarīga gudrība. Tātad visaugstākā apskaidrība ir zinātne bez interesēm un cilvēks, kas sevi tai ziedo, patiesais filozofs, kas sevi veiksmīgi atbrīvojis no "dzimšanas apļa"."

Grūti iedomāties vēl kādu sabiedrību, kas tik ļoti cienītu savu dibinātāju un reizē būtu tik atvērta pārmaiņām. Pitagoram viņa laikā tika piedēvētas pārdabiskas spējas, un daudzi atklājumi, kas nebūt nebija viņa. Viņa autoritāte bija tik liela, ka pietika pateikt: "Viņš pats teica" (autos ephē), lai izteikumam tūlīt paklausītu.

 

TrustR
Lojālais lietotājs
Bijušais administrators
564 atbildes forumā
Online: 36d 22h 29m
Redzēts 2023. gada 05. jūnijā, 01:39
Pievienots, 2020. gada 03. martā, 21:38
1
post

Arhivēju

Lietotāji skatās šo tēmu: 0