Kā šī pamācība Tev kā lasītājam palīdzēs?

Šī pamācība ļaus vairāk saprast kā izpaužas garīgās slimības. Pamācība palīdzēs jauniem un pieredzējušiem vairāk uzzināt par katru garīgo slimību. Iespējams, pēc šīs pamācības iegūsiet informāciju, lai spētu labāk pilnveidot sava personāža attēlošanu. Attēlojot personāža tā teikt ''mīnusus'' ļoti palīdz izveidot realistisku un ticamu personāžu (Nav obligāti jābūt garīgai slimībai, tas var būt pilnībā jebkas (iespējams izveidošu vēlāk pamācību arī par tēla attīstību), piemēram, uzskaitot, ka jūsu personāžs neprot dažādas lietas, nav pieredze tajās.). Pamācībā noteikti nav pieminētas pilnībā visas garīgās slimības, bet gan izplatītākās. 

Depresija

Kas tas ir?

Depresija, smaga depresija, klīniskā depresija ir bieža, nopietna garastāvokļa traucējumu slimība. Cilvēks, kurš cieš no depresijas pieredz skumjas, bezcerības sajūtas, kā arī intereses zudumu aktivitātēs, kuras, iespējams, kādreiz izbaudīja. Depresijai arī var būt fiziskas sekas, piemēram, hroniskas sāpes un ēšanas traucējumi. Lai tiktu diagnosticēts ar depresiju, simptomiem jāpastāv vismaz 2 nedēļas.

Depresījai ir augsts mirstības koeficents, kas visvairāk izskaidrojams ar pašnāvības veikšanu. Personas ar iespējamu depresīju mēdz izteikt pašnāvnieciskus nodomus verbāli (sakot, ''Es vēlētos aiziet gulēt un nepiecelties'' vai ''Es varētu pazust un neviens pat to nepamanītu''.) vai caur fiziskām darbībām, piemēram, nekontrolēta alkohola uzņemšana, narkotisko vielu atkarība un sevis traumēšana (piemēri būtu, sevis dedzināšana, graizīšana, vielu ļaunprātīga izmantošana un agresijas izrādīšana, kas noved pie sevis traumēšanas).

Kā depresija atšķiras no vienkārša bēdīguma sajūtas?

Depresijas primārajam simptomam esot skumjas, bēdīguma sajūtas, ir grūti atšķirt abus psiholoģiskos stāvokļus. Taču depresija ir, kas vairāk par bēdīguma sajūtu. Protams abos stāvokļos cilvēks jūtas slikti garīgi, bet atšķirība rodas no simptomu ilguma (2 nedēļas+), citiem simptomiem, sevis traumēšana un lielais imapakts uz cilvēka dzīvi ikdienā.

Skumjas ir pilnībā normāla sajūta, ko jebkurš piedzīvo dzīves gaitās. Taču atšķirībā, depresijai nevajag noteiktu iemeslu. Cilvēks, ciešot no dppresijas, jūtas skumji un bezcerīgi par visu. Pat vietās, kur normāli cilvēks būtu pārlaimīgs, priecīgs, depresīvi cilvēki nespēj izrādīt prieku. Noteikti vajag pieminēt, ka parastas skumjas ir islaicīgas. Pēc pāris dienām vai pat stundām skumjas būs aizgājušas un izbaudīsiet savas mīļākās nodarbes. Ar depresiju šīs aktivitātes vairs nedod prieku un tās nav izbaudāmas.

Skumjās jūs varat piedzīvot sirdsapziņas pārmetumus, par to ko izdarījāt, pateicāt,  bet noteikti nejutīsiet patstāvīgu nevērtības, vainas sajūtu kā tas ir depresijai. Ar depresiju ir svarīgi atzīt, ka viena no tās iezīmēm ir sava veida pašsamazinošs, negatīvs domāšanas modelis, kas saglabājas pastāvīgi vai ārkārtīgi ilgu laiku.

Visbeidzot, nedepresīvi cilvēki nepieredzēs sevis traumēšanu un/vai pašnāvnieciskas domas. Depresīviem cilvēkiem var būt domas par sevis traumēšanu, miršanu vai pat jau izdomātu plānu pašnāvībai. Kaut arī ir milzīga atšķirība no skumjām un depresijas, pēc ģimenes, tuva drauga nāves, finansiālas sagrāves vai nopietnas slimības konstatēšanas, viens var gūt smagu depresiju skumju vietā.

Depresijas simptomi:

-Depresīvs garastāvoklis gandrīz katru dienu vai katru dienu.

-Milzīgs zudums interesē darīt kādu sev iepriekš tuvu aktivitāti gandrīz katru dienu vai katru dienu.

-Milzīgs apetītes zudums vai pieaugums gandrīz katru dienu vai katru dienu.

-Mazkustības pazīmes, lēnāka domāšana.

-Nogurums gandrīz katru dienu.

-Nevērtības un/vai sevis nepiemērota vainošana gandrīz katru dienu.

-Pazemināta iespēja domāt vai koncentrēties, vai neizlēmība gandrīz katru dienu.

-Atkārtojošas domas par pašnāvību, sevis traumēšanu.

Ģeneralizētā Trauksmes pazīme (angļu val. Generalized Anxiety Disorder GAD)

Kas tas ir?

GTP jeb Ģeneralizētā Trauksmes pazīme ir garīgs traucējums, ko raksturo ar pārmērīgu trauksmi un satraukumu. Cilvēki ar GTP bieži pamana, ka viņi pārāk daudz uztraucas, bet nespēj kontrolēt trauksmi un tās veidoto uztraukumu. GTP traucē cilvēkam aizmigt, spēju relaksēties.

Vieglas slimības izpausmēs, ir iespējams, ka cilvēks var normāli strādāt darbā un GTP netraucēs sociālajai dzīvei. Augstākās izpausmēs, cilvēkam var rasties grūtības ikdienišķās dzīves situācijās un pat vienkārši uzdevumi var šķist neiespējami. Cilvēki ar GAP arī bieži ir raksturīga agorafobija - bailes iziet ārpus mājas, cilvēkos, jo šādi cilvēki bieži cenšas izvairīties no vietām, kur viņu simptomi var ''uzliesmot''

Nav skaidras atbildes uz to, kas izraisa šo traucējumu, bet tiek uzskatīts, ka to varētu izraisīt ģenētisku, uzvedības un attīstības faktoru kombinācija. Ja kādam ir ģimenes loceklis, kurš cieš no ģeneralizētas trauksmes, palielinās arī indivīda izredzes ar to ciest, īpaši dzīves stresa izraisītāja klātbūtnē.

Ilgtermiņa vielu ļaunprātīga izmantošana var novest līdz GTP, jo benzodiazepīnu lietošana var pasliktināt jūsu trauksmes līmeni, tāpat kā pārmērīga alkohola lietošana. Tabakas lietošana un kofeīns ir saistīti arī ar paaugstinātu trauksmes līmeni.

Kā GTP atškiras no normālas uztraukšanās?

Kā kāds var zināt, to ka viņa uztraukums nav ''normāls''? Tas ir normāli, ja jūs uztraucaties par gaidāmo pārbaudi vai to, kā jūs finansiāli tiksit galā, kad pēkšņi atklājat, ka jūsu automašīnai ir nepieciešams vairāk remonta vai detaļu nomaiņas, nekā gaidīts. Ja indivīds cieš no ģeneralizētas trauksmes, viņš var redzēt vai dzirdēt ziņas par veselības apdraudējumu un gulēt nomodā naktī, uztraucoties, vai tas tiks ietekmēts viņu vai viņu draugus, lai gan labākajā gadījumā risks ir minimāls. Persona, visticamāk, pavadīs dienas vai nedēļas, pastāvīgi raizējoties par savu draugu un ģimenes labklājību, un izjutīs trauksmi, kas ir novājinoša, pārmērīga, uzmācīga un pastāvīga.

GTP Simptomi:

-Aizkaitinātība.

-Saspringums.

-Grūtības koncentrēties.

-Miega traucējumi.

-Būt viegli nogurdinātam.

-Nemierīgums

Papildus simptomi:

-Kuņģa darbības traucējumi - caureja un/vai slikta dūša.

-Izvairīšanās no stresa situācijām.

-Nav tolerances pret nenoteiktību — jāzina, kas notiks un kā tas notiks.

-Pastāvīgas bailes

-Rezultāta pārņemtības sajūta un izvairīšanās no lietām vai situācijām

-Nespēja kontrolēt savas emocijas un pastāvīgas bažas, uztraukums.

-Trīcēšana.

-Svīšana un sausa mute.

-Apgrūtināta elpošana.

-Reibonis

-Nejūtīguma vai tirpšanas sajūtas.

Bipolārie traucējumi

Kas tas ir?

Bipolāri traucējumi, kas pazīstami arī kā māniakāla depresija vai bipolāri afektīvi traucējumi, ir garastāvokļa traucējumi, kas izraisa cilvēku, kas cieš no tā, cikliski ārkārtējas garastāvokļa svārstības, kas pārtrauc ikdienas dzīvi. Ja indivīds dzīvo ar bipolāriem traucējumiem, viņš var justies neparasti laimīgs, enerģisks un pieņemt impulsīvus lēmumus mānijas stāvokļos. Vēl viens mānijas stāvokļa veids ir hipomānija, kas ir mazāka ''smaguma'' mānijas forma, kurā cilvēks kopumā jūtas labi, bet uztraucas par savu labklājību un produktivitāti. Depresīvā stāvokļa laikā cilvēks var izjust nepārvaramu vēlmi raudāt, piedzīvot bezcerības sajūtu un negatīvu skatījumu uz dzīvi.

Šīs ekstrēmās garastāvokļa svārstības notiek biežāk, piemēram, katru nedēļu, vai arī biežāk - varbūt tikai divas reizes gadā. Garastāvokļa svārstībām nav noteikta modeļa, un viena ne vienmēr notiek pirms otras. Atšķiras arī laiks, cik ilgi cilvēks var atrasties vienā stāvoklī.

Ir daudz veidu bipolāru traucējumu. Trīs no visizplatītākajiem ir bipolāri I traucējumi, bipolāri II traucējumi un ciklotīmi traucējumi. I tipa bipolārus traucējumus raksturo vismaz vienas mānijas epizodes rašanās, pirms vai pēc tās ir hipomanijas vai smagas depresijas epizode. Mānijas epizodes var būt tik smagas, ka tās būtiski traucē cilvēka ikdienas darbību un var izraisīt atkāpšanos no realitātes. II tipa bipolārus traucējumus raksturo vismaz viena smagas depresijas epizode, kas ilgst divas nedēļas vai ilgāk, un vismaz viena hipomanijas epizode, kas ilgst vismaz četras dienas. Ciklotīmiskos traucējumus raksturo vismaz divus gadus ilgas vairākas hipomanijas un smagas depresijas epizodes. Šajā laikā simptomi parādās vismaz pusi no laika un ir nemainīgi vismaz divus mēnešus.

Kā parastas garastāvokļa svārstības atšķiras no maniakālas depresijas?

Kā noteikt atšķirību starp garastāvokļa svārstībām un to, vai cilvēkam ir bipolāri traucējumi? Nu, garastāvokļa svārstības ir daļa no paša traucējuma. Atšķirība starp normālām garastāvokļa svārstībām un cilvēku, kam ir bipolāri traucējumi, ir tāda, ka bipolāras garastāvokļa svārstības nopietni ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi. Regulāras garastāvokļa maiņas laikā cilvēks var būt nedaudz nomākts vai otrādi, pārlaimīgs un vēl var mierīgi aiziet uz darbu vai izkāpt no gultas. Ar bipolāriem traucējumiem cilvēks var justies tik nomākts, ka nevēlas piecelties no gultas vai sākt plānot pašnāvību. Viņi var būt tik maniakāli, ka impulsīvi tērē visu savu naudu automašīnām. Viņi var būt tik maniakāli, ka sāk kautiņus ar citiem un tiek arestēti.

Simptomi:

Maniakāli simptomi:

-Neparasti optimistisks, kaitinošs.

-Paaugstināta enerģija, aktivitāte.

-Eiforija - Pārspīlēta pašsajūta un labklājības sajūta.

-Samazināta vajadzība pēc miega.

-Sliktu lēmumu pieņemšana.

Depresīvie simptomi.

-Depresīvs garastāvoklis

-Samazināta interese vai prieks par visām vai gandrīz visām aktivitātēm

-Nogurums jeb enerģijas zudums

-Nevērtības vai pārmērīgas jeb neatbilstošas vainas sajūta

-Atkārtotas domas par nāvi, atkārtotas domas par pašnāvību bez konkrēta plāna vai pašnāvības mēģinājums ar konkrētu plānu

-Ievērojams svara zudums vai apetītes palielināšanās vai samazināšanās

- Fizisko kustību samazināšanās.

Posttraumatiskā stresa sindroms (angliski PTSD - Posttraumatic stress disorder)

Kas tas ir?

PTSS ir psihisks traucējums, kas dažiem cilvēkiem attīstās pēc tam, kad ir piedzīvojuši vai bijuši liecinieki šausminošam notikumam. Tas var nopietni traucēt cilvēka ikdienas funkcijas un sociālo mijiedarbību. Jums var rasties jautājums, kāda veida traumas var izraisīt šīs izmaiņas indivīda fiziskajā un garīgajā reakcijā. Jebkurš negaidīts fiziskas vai garīgas pašsajūtas pārkāpums var tikt uzskatīts par traumu.

Ne visi, kas piedzīvo traumatisku notikumu, cietīs no PTSS. Ir normāli redzēt murgus, baidīties un aizmirst notikušo. Ja cilvēks ir iestrēdzis baiļu un šoka stāvoklī un šie simptomi pasliktinās vai neuzlabojas, tad, iespējams, pārņem posttraumatiskā stresa traucējumi.

Personām ar PTSS, visbiežāk, ir sastopamas problēmas ar vielu pārmērīgu izmantošanu, un viņiem, iespējams, ir citi garīgi traucējumi, piemēram, depresija un trauksme.

Kas izraisa PTSS?

Pastāv lielāka iespēja piedzīvot pēctraumatisku stresa traucējumus, ja pārciestais traumatiskais notikums ir bīstams dzīvībai vai nopietni traumē viņu personīgo drošību. Turklāt, jo vairāk tiek pakļauts notikumam vai ilgstoša iedarbība, visticamāk, palielinās PTSS attīstības iespēja. Citi riska faktori ietver:

-Kādam no ģimenes ir bijis PTSS vai depresija.

-Fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības vēsture.

-Augsts stresa līmenis ikdienas dzīvē.

-Nespēja saņemt palīdzību vai atbalstu pēc traumatiska notikuma.

-Depresijas, trauksmes vai citu garīgu slimību vēsture.

-Vielu lietošanas vēsture.

-Karjera, kas pakļauj indivīdu traumatiskajai pieredzei.

-Iepriekšējo traumatisku notikumu piedzīvošana, īpaši agrīnā dzīves posmā.

-Traumatiskais notikums bija nekontrolējams, neizbēgams vai negaidīts.

-Traumatiska notikuma veids - tīšs, cilvēku nodarīts kaitējums.

Simptomi:

Izvairīšanās simptomi:

-Izvairīšanās runāt vai domāt par traumatisko notikumu

-Izvairīšanās doties uz noteiktām vietām, veikt noteiktas darbības vai redzēt/runāt ar cilvēkiem, kuri atgādina indivīdam par traumatisko notikumu

Uzmācīgu atmiņu simptomi:

-Piedzīvo murgus par traumējošo vai cilvēkiem, lietām vai vietām, kas saistītas ar traumatisko notikumu

-Flashbacks – notikuma pārdzīvošana tā, it kā tas notiktu vēlreiz

-Atkārtotas atmiņas par traumatisko notikumu – pat tad, kad indivīds par to aktīvi nedomā

-Piedzīvo smagu emocionālu stresu vai fiziskas reakcijas uz lietām, cilvēkiem vai vietām, kas atgādina par notikumu

Negatīvas izmaiņas uzskatos un jūtās:

-Pārvaramas vainas vai kauna sajūta.

-Viegli pārsteigts vai nobijies.

-Miega traucējumi - grūti aizmigt vai aizmigt.

-Grūtības koncentrēties.

-Agresīva uzvedība.

-Dusmu uzliesmojumi.

-Pašiznīcinoša uzvedība (pašsavainošanās, vielu lietošana, neapdomīga braukšana).

Negatīvas izmaiņas domāšanā un garastāvoklī:

-Piedzīvot negatīvas sajūtas par sevi vai citiem.

-Samazināta interese vai prieks par visām vai gandrīz visām aktivitātēm.

-Grūtības uzturēt attiecības ar citiem.

-Atmiņas problēmas - nespēja atcerēties traumatiskā notikuma daļas vai kādu no tiem.

-Bezcerības sajūta nākotnei.

-Nespēja piedzīvot pozitīvas emocijas.

Obsesīvi Kompulsīvi Traucējumi jeb OKT (angliski OCD - Obsessive Compulsive Disorder)

Kas tas ir?

Obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT) ir bieži sastopams, hronisks un ilgstošs trauksmes traucējums, kurā cilvēkam ir nekontrolējamas, atkārtotas domas, idejas, vēlmes vai sajūtas (apsēstības), kas liek viņam justies spiesti kaut ko darīt atkārtoti (kompulsijas). Atkārtota uzvedība var būtiski traucēt cilvēka ikdienas aktivitātēm, labklājību un sociālo mijiedarbību.

OKT diagnozei nepieciešama apsēstība un/vai piespiešanas gadījumi, kas prasa laiku (vairāk nekā vienu stundu dienā), izraisa lielas ciešanas un traucē darbu, sociālās vai citas svarīgas funkcijas.

Kas ir apsēstības un kompulsijas?

Apsēstības ir atkārtotas domas, mudinājumi, kas izraisa satraucošas emocijas, piemēram, trauksmi vai riebumu. Daudzi cilvēki ar OKT atzīst, ka domas, mudinājumi ir viņu prāta radīti un ir pārmērīgi vai nepamatoti. Lielākā daļa cilvēku ar OCD cenšas apspiest vai ignorēt šādas apsēstības vai kompensēt tās ar kādu citu domu vai darbību.

-Nevēlamas jeb taboo domas, kas saistītas ar reliģiju, seksu un kaitējumu

-Bailes no mikrobiem vai piesārņojuma

-Agresīvas domas pret citiem vai pret sevi

-Apsēstība ar lietam esot pilnīgā kārtībā vai simetrijā

Kompulsijas ir atkārtotas uzvedības vai garīgas darbības, ko cilvēks jūtas mudināts darīt, reaģējot uz apsēstību. Šīs uzvedības mērķis ir novērst vai samazināt diskomfortu un trauksmi. Smagākajos gadījumos piespiedu sajūtas var aizņemt visu dienu, padarot parasto rutīnu neiespējamu. Lai gan piespiešana var nedaudz atvieglot bažas, apsēstība atgriežas un cikls atkārtojas atkal un atkal.

Piemēri:

-Tīrīšana, lai mazinātu bailes no baktērijām vai piesārņojuma sev vai apkārtnē. Personas var pavadīt daudzas stundas, mazgājoties, līdz viņu āda kļūst neapstrādāta un bojāta, vai tīrot apkārtni.

-Atkārtošana, lai kliedētu trauksmi. Daži cilvēki atkārtos vārdu vai frāzi, citi var atkārtot noteiktu uzvedību atkal un atkal, daži cilvēki skaita no 1 līdz 10 un atkal. Viņi zina, ka šie atkārtojumi faktiski nepasargās no savainojumiem, taču baidās, ka, ja šie atkārtojumi netiks izdarīti, var rasties kaitējums.

-Pārbaudes, lai mazinātu bailes nodarīt pāri sev vai citiem, piemēram, aizmirstot aizslēgt durvis vai izslēgt plīti, daži cilvēki izstrādā pārbaudes rituālus. Daži cilvēki atkārtoti dodas pa vienu un to pašu maršrutu uz mājām vai izseko braukšanas maršrutus, lai pārliecinātos, ka nevienu nav notriekuši.

-Sakārtošana diskomforta mazināšanai. Dažiem cilvēkiem patīk sakārtot priekšmetus vai grāmatas noteiktā secībā vai sakārtot sadzīves priekšmetus noteiktā veidā vai simetriski.

-Garīgas kompulsijas reaģēt uz obsesīvām domām, daži cilvēki klusi lūdzas vai saka frāzes, lai mazinātu trauksmi vai novērstu šausmīgu nākotnes notikumu.