'' Jā, es esmu nēģeris! Jā es izaugu Ghetto rajonos! Jā, es neatceros savu tēvu un kas no tā?! ''

Kādā jaukā dienā Džeksonu ģimenei piedzima dēls. Varbūt priekš mātes šī diena bija vislabāka no visām, bet ne tēvam. Tēvs zināja, ka bērns ģimeni vilks tikai uz leju. Viņi dzīvoja ļoti nabadzīgā, naudas gandrīz nekad nebija, tēvs un māte strādāja divos darbos, lai pabarotu vismaz sevi, apmaksātu komunālo un citus sūdus. Tomēr tēvs nolēma dot iespēju savai sievai un dēlam, un palika kopā ar viņiem vēl uz pieciem gadiem pēc dēla dzimšanas. Viņam bija jāstrādā no rīta līdz naktij... Protams, ka katram cilvēkam tas agri vai vēlu apnīk. Apnika arī Taya tēvam. Viņš vienkārši neieradās mājās dēļa dzimšanas dienā. Varbūt viņš nogura no visa, varbūt sasējās ar kādu alkašu vai narkomānu kompāniju... Bet māte un Tays viņu vairs neredzēja.

Tays kā visi bērni mācījās, protams, pirmos pāris gadus viņš centās - mācījās. Bet pietiekami ātri viņam tas viss apnika, iespējams, uz to ietekmēja tas ka māte strādāja vairākos darbos mēģinot izvilkt dēlu un lai viņu pabarotu. Un kaut kur sirdī viņam gribējās palīdzēt mātei. Pēc septītās klases Tays pilnīgi aizsita uz mācībām un sāka haltūrēt. Viņš gribēja palīdzēt mātei, bet neskatoties uz mānošu peļņu viņš pat nedomāja bāzt degunu kriminālā, un arī viņš bija par mazu tam sūdam uz to laiku. Viņš pelnīja maz, lielāko daļu atdeva mātei, atstāja dažus dolārus sev, bet pārējo meta labdarībā. Viņš uzskatīja, ka citiem ir sarežģītākas dzīves situācijas kā viņam. Tā vairāku gadu laikā Tays pārsitās no vienas haltūras uz otru, pelnot grašus, bet sešpadsmit gadu vecumā viņš jau bija ieņēmis oficiālu darbu vietējā supermarketā. Tays jau kopš pašas bērnības zināja ko nozīmē smagi strādāt un cik grūti ir pelnīt naudu. Viņš nekad nedos naudu bezpajumtniekam, jo saprot, ka šis sasodītais dolārs viņam nepalīdzēs. Viņš jebkurā gadījumā iztērēs to sūda dolāru šmigā lai vismaz uz nelielu laiku aizmirst par savām problēmām un reaxotos, lai nākamajā dienā ar pohām prasīt vēl kādu dolāru citiem. 

Viņš nostrādāja gandrīz pusgadu taj supermarketā, bet nu sanāca tā ka viņu atlaida, ļoti apšaubāma iemesla dēļ. Bet Tays no tāda sūda nebija sarūgtināts, kam gan patiks gandrīz diennakti stāvēt pie kases un apkalpot visādus kropļus par tiem pašiem grašiem? Vienā dienā sērfoja pa ielām ar mātes sagruvušo minīvenu un viņam trāpījās uz ceļa viena ļoti interesanta kompānija. Bet galvenais - visi apkaimes nēģeri kas dzīvoja taj pašā ielā kur Tays. Kā viņš viņus iepriekš nebija pamanījis? Kaut kur viņš bija dzirdējis viņu vārdus rajonā, nu un protams viņš izlēma pie viņiem pieiet, pieklājības dēļ sasveicināties. Puiši uzaicināja viņu pie sava improvizētā galda, kur atradās dažas alkahola pudeles, un, protams ka pāris grami ar zaļo. Protams, Tays negribēja neko no tā pat mēģināt, bet nu kad vesels bars uzspiež un ņem tevi uz vājo liekot pamēģināt, vaitad var atteikties? Pamēģinot to sūdu, kā jums liekas kas bija? Ne nu bļa, protams ka viņam tas sūds iepatikās! Pat ļoti! Tagad viņš par gandrīz katru nopelnīto naudu pirka alkaholu un narkotikas lai tik iezpriecātos. Ar ko viņam patika tā kompānija? Iespējams, ar to kad tie nēģeri bija tādi paši kā viņs. Viņus visus saistīja vieni sapņi. Par labu dzīvi, lielu un stabilu peļņu un tamlīdzīgi.

Pēc pāris gadiem Tays pārvācās uz Džeffersona rajonu un tur iepazina Maršelu. Tagad Tays dzīvo vienā no Džeffersonas rajona mājām, ikdienā tusē ar nēģeri no rajona vārdā Maršels, bīdot lietas ielās, mēģinot izpelnīt pēc iespējas vairāk naudas no narkotiku vai ieroču tirgošanas, kā arī no visādām mahinācijām un citiem sūdiem. Teyam ir tikai 18 gadi, bet viņš jau spēj bīdīt lietas un pilnvērtīgi pelnīt naudu, kaut arī nelegāli. 

Topiks tiks papildināts un tiks labotas formalitātes. 

Tālākā personāža attīstība un situācijas no ikdienas tiks attēlota skrīnšotos, kas tiks ievietoti zemāk...