Revaz Gomiashvili

01/11/1988 

Kutaisi, Gruzijas PSR

Tagad: Los Santos, San Andreas, ASV

Revazs 3 gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrēja no savām mājām Gruzijā, uz Savienotajām valstīm un pirmos savus 5 vai sešus dzīves gadus apmetās uz dzīvi Ņujorkā. Tur viņi ar ģimeni atrada mazu dzīvokli kādā pilsētas rajonā, kur to lai atrastu lieki noderēja krievu valoda, un šajā rajonā tajā runāja daudzi. Revazs uz štatiem atbrauca ar māti tēvu, vecāko brāli un jaunāko māsu. Tēvs ar māti atrada darbu kādā rūpnīcā, un kaut kā izdzīvoja.

Revaza vecākais brālis bija krietnu tiesu vecāks par savu mazo brāli, 11 gadus vecāks. Pāris gadus dzīvojot pilsētā Revaza brālis Grigol sāka pīties ar  ne tām labākajām kompānijām, un sagaidījis 18 gadus pameta ģimeni kad brālim bija septiņi. Viņš iebrauca ciemos, varbūt reizi pusgadā, tad gadā, tad jau reizi divos gados, un tad vairs nebrauca. Kad Revazam bija 15 vai 16 tas sāka regulāri sarakstīties ar brāli, izmantojot vēstules caur pastu, Skolā Revazs mācījas ļoti labi, un godīgi sakot arī bija patiesi gudrs. Pēc skolas vietējā sporta klubā pie mājām trenējās dažādus cīņas sportus, un reizē uzturēja savu formu. 

Kādu dienu Revazam bija jāsavāc no skolas mazā māsa. Viņš, protams, to izdarīja un ejot majup ar māsu uz krustojuma stūra satika pāris paziņas, ar ko aizrunājās uz mazu mirkli nepieskatot māsu, un nepievēršot tai uzmanību.. Pēc mirkļa jau dzirdama signāltaure no mašīnas, straujas bremzēšans un riepu slīdēšanas skaņa, mazas meitenes spiedziens un trieciens, kas notika tieši brīdī, kad Revazs pagriezās lai paskatītos kas notiek. Tā bija viņa mazā māsa, viņš nebija to pieskatījis un nu viņa bija notriekta. Pieskrienot pie māsas un saprotot ka tā vairs nav dzīva, nenovaldijās un nespēja loģiski domāt, pieskrienot pie māsas notriecējauto šofera, kas bija izkāpis auto un sācis to nežēlīgi un bez apstājas dusmās sist. Šoferi noteikti izglāba tikai tas, ka Revaza paziņas pieksrēja un to atvilka no šofera. Šoferis jau, protams, tāpat nebija vainīgs, tas bija Revazs, kas nepieskatīja māsu. 

Revaza piekautais šoferis ar smagām traumām nonāca slimnīcā. Tas, protams, nenāca par labu Revazam, jo jau pie avārijas brīža kāds bija izsaucis ātro palīdzību un policiju. Policija arestēja Revazu un viņam tika noteikts arests līdz tiesai, un tiesas spriedumam. Tiesa, protams, nebija par labu Revazam un arī viņa ģiemen nespēja atļauties nekādu labo advokātu, tie nespēja atļauties pa lielam nekādu. Revazam bija 17 gadi, kad viņš nonāca labošanas iestāde uz 3 gadiem par smagu uzbrukumu cilvēkam, viņš pat netika uz savas mazās māsas bērēm. 

Labošanās iestādē puika prata sevi aizstāvēt un par sevi pastāvēt, laikam pateicoties treniņiem laikā kad vēl atradās laukā. Viņš sadraudzējās ar vēl vairākiem krievalodīgi runājošajiem šajā iestādē, un ar tiem arī turējās kopās. Cietumā Revazs daudz lasīja un izglītojās, lasīja daudz gan par biznesu un finansēm, gan arī par daudz ko citu, tam viņam bija daudz laika, ļoti daudz. No labošanas iestādes Revazs tika izlaists pusgadu ātrāk kā plānots, jo neizrādijās ar stulbu uzvedību, vai lieku nekārtību celšanu. Viņš kļuva diezgan nosvērts..un priekšlaicīgi "pieaudzis".

Ģimene vairs nespēja pieņemt Revazu un arī viņš pats nespēja pie tās atgriesties, jo arvien ļoti pārdzīvoja par to ka tā varēja nenotikt, un to varēja mainīt tieši viņš. Viņu gan nepameta visa ģimene, viņu pieņēma brālis. Revaza vecākais brālis bija krietni izsities, ja tā var teikt, pa laiku kamēr mazais brālis atradās cietumā. Tas bija ticis pie diezgan šika auto, dzīvokļa, draudzenes. Teica ka esot iekārtojies labā darbā, bet kas zin, un kas saprot. Brālis Revazu iekārtoja kādā sava drauga noplukušajā bārā par bārmeni, nu vai par visu, jo maiņā bija vienīgais. Alga nebija liela, bet bija labāk, ka nekas. 

((Rīt paturpināšu))